The rights of the materials herein are as indicated by the source(s) cited. Rights in the compilation, indexing, and transliteration are held by University of the West where permitted by law. See Usage Policy for details.
Giữ tâm thanh tịnh, ý chí vững bền thì có thể hiểu thấu lẽ đạo, như lau chùi tấm gương sạch hết dơ bẩn, tự nhiên được sáng trong.Kinh Bốn mươi hai chương
Như bông hoa tươi đẹp, có sắc nhưng không hương. Cũng vậy, lời khéo nói, không làm, không kết quả.Kinh Pháp cú (Kệ số 51)
Giặc phiền não thường luôn rình rập giết hại người, độc hại hơn kẻ oán thù. Sao còn ham ngủ mà chẳng chịu tỉnh thức?Kinh Lời dạy cuối cùng
Người ta vì ái dục sinh ra lo nghĩ; vì lo nghĩ sinh ra sợ sệt. Nếu lìa khỏi ái dục thì còn chi phải lo, còn chi phải sợ?Kinh Bốn mươi hai chương
Hương hoa thơm chỉ bay theo chiều gió, tiếng thơm người hiền lan tỏa khắp nơi nơi. Kinh Pháp cú (Kệ số 54)
Kẻ thù hại kẻ thù, oan gia hại oan gia, không bằng tâm hướng tà, gây ác cho tự thân.Kinh Pháp Cú (Kệ số 42)
Khó thay được làm người, khó thay được sống còn. Khó thay nghe diệu pháp, khó thay Phật ra đời!Kinh Pháp Cú (Kệ số 182)
Như ngôi nhà khéo lợp, mưa không xâm nhập vào. Cũng vậy tâm khéo tu, tham dục không xâm nhập.Kinh Pháp cú (Kệ số 14)
Dầu giữa bãi chiến trường, thắng ngàn ngàn quân địch, không bằng tự thắng mình, thật chiến thắng tối thượng.Kinh Pháp cú (Kệ số 103)
Vui thay, chúng ta sống, Không hận, giữa hận thù! Giữa những người thù hận, Ta sống, không hận thù!Kinh Pháp Cú (Kệ số 197)
Trang chủ »» Kinh Bắc truyền »» Mục lục »» Kinh Apohasiddhiḥ »»
apohasiddhiḥ|
namaḥ śrīlokanāthāya||
apohaḥ śabdārtho nirucyate|
nanu ko'yaṁ apoho nāma ? kimidaṁ anyasmādapohyate; asmādvā anyadapohyate; asmin vānyadapohyata iti vyutpattyā vijātivyāvṛttaṁ vāhya meva vivakṣitaṁ; buddhyākāro vā; yadi vā apohanaṁ apoha ityanya vyāvṛttimātraṁ iti trayaḥ pakṣāḥ| na tāvadādimau pakṣau, apohanāmnā vidhereva vivakṣitatvāt; antimo'pyasaṅgataḥ prati tivādhitatvāt; tathāhi parvvatoddeśe vanhirastīti śābdau pratītirvvidhirūpamevollikhantī lakṣyate; nānagnirnabhavatīti nivṛttimātramāmukhayantī| yacca pratyakṣavādhitaṁ na tatra sādhanāntarāvakāśa ityatiprasiddham|
atha yadyapi nivṛttimahaṁ pratyemīti na vikalpaḥ| tathāpi nivṛttapadārthollekha eva nivṛttyullekhaḥ| na hyanantarbhāvitaviśeṣaṇapratīti vviśiṣṭapratītiḥ| tato yathā sāmānyamahaṁ pratyemīti vikalpābhāve'pi sādhāraṇākāraparisphuraṇāt vikalpabuddhiḥ sāmānyabuddhiḥ pareṣām; tathā nivṛttapratyayā kṣiptā nivṛttibuddhirapohapratītivyavahāramātanotīti cet ? nanu sādhāraṇākāraparisphuraṇe vidhirūpatayā yadi sāmānyabodhavyavasthā; tat kimāyātamasphu radabhāvākāre cetasi nivṛttipratītivyavasthāyāḥ| tato nivṛttimahaṁ pratyemītyevamākārābhāve'pi nivṛttyākārasphuraṇaṁ yadi syāt, ko nāma nivṛttipratītisthitimapalapet| anyathā'sati pratibhāse tatpratītivyavahṛtiriti gavākārepi cetasi turagabodha ityastu|
atha viśeṣaṇatayā antarbhūtā nivṛttipratītirityuktaṁ, tathāpi yadyagavāpoḍha itīdṛśā kārovikalpastadā viśeṣaṇatayā tadanupraveśo bhavatu, kintu gauriti pratītiḥ| tadā ca satopi nivṛttilakṣaṇasya viśeṣaṇasya tatrānutkalanāt; kathaṁ tat pratītivyavasthā| athaivaṁ matiḥ|yadvidhirūpaṁ sphuritaṁ tasya parāpoho'pyastīti tatpratītirucyate| tathāpi sambandhamātramapohasya vidhireva sākṣānnirbhāsī| api caivamadhyakṣasyā pyapohaviṣayatvamanivāryam| viśeṣato vikalpādekavyāvṛttollekhino'khilānyavyāvṛttamīkṣamāṇasya| tasmādvidhyākārāvagrahādadhyakṣavadvikalpasyāpi vidhiviṣayatvameva nānyāpohaviṣayatvamiti kathamapohaḥ śabdārtho ghuṣyate|| atrābhidhīyate||
nāsmābhirapohaśabdena vidhireva kevalo'bhipretaḥ| nāpyanyavyāvṛttimātraṁ, kintvanyāpohaviśiṣṭo vidhiḥ śabdānāmarthaḥ| tataśca na pratyekapakṣopanipātidoṣāvakāśaḥ| yattu goḥ pratītau na tadātmāparātmeti sāmarthyādapohaḥ paścānniścīyata iti vidhivādināṁ matam; anyāpohapratītau vā sāmarthyāt anyāpoḍhovadhāryyate iti pratiṣedhavādināṁ matam| tadasundaram| prāthamikasyāpi pratipattikramādarśanāt| na hi vidhiṁ pratīpadya kaścidarthāpattitaḥ paścādapohamavagacchati; apohaṁ vā pratipadyānyāpodam; tasmād goḥ pratipattiriti anyāpoḍhapratipattirucyate| yadyapi cānyāpoḍhaśabdānullekha uktaḥ| tathāpi nāpratipattireva, viśeṣaṇabhūtasyānyāpohasya agavāpoḍha eva gośabdasya niveśitatvāt| yathā nīlotpale niveśitādindīvaraśabdānnīlotpala pratītau tatkāla eva nīlimasphuraṇamanivāryyam; tathā gośabdādapyagavāpoḍhe niveśitāt go-pratītau tulyakālameva viśeṣaṇatvāt ago[']pohasphuraṇamanivāryyam| yathā pratyakṣasya prasahya rūpābhāvagrahaṇamabhāvavikalpotpādana śaktireva| tathā vidhivikalpānāmapi tadanurūpānuṣṭhānadānaśaktirevābhāvagrahaṇamabhidhīyate| paryyudāsarūpābhāvagrahaṇantu niyata svarūpasambedanamubhayoraviśiṣṭaṁ; anyathā yadi śabdādarthapratipattikāle kalito na parāpohaḥ; kathamanyaparihāreṇa pravṛttiḥ| tato gāṁ vadhāneti codito'śvādīnapi vadhnīyāt|
yadapyavocadvācaspatiḥ; jātimatyo vyaktavyaḥ; vikalpānāṁ śabdānāñca gocaraḥ; tāsāñca tadvatīnāṁ rūpamatajjātīyaparāvṛttamityarthatastadavagaterna gāmbadhāneti co dito'śvādīn badhnāti| tadapyanenaiva nirastaṁ yato jāteradhikāyāḥ prakṣepe'pi vyaktīnāṁ rūpamatajjātīyavyāvṛttameva cet, tadā tenaiva rūpeṇa śabdavikalpayorviṣayībhavantīnāṁ kathamatadyāvṛttiparihāraḥ?
atha na vijātīyavyāvṛttaṁ vyaktirūpaṁ, tathāpratītaṁ, vā tadā jātiprasāda eṣa iti kathamarthatopi tadavagatirityuktaprāyam|
atha jātivalādevānyato vyāvṛttam| bhavatu jātivalāt svahetuparamparāvalādvānyavyāvṛttam| ubhayathāpi vyāvṛttapratipattau vyāvṛttipratipattirastyeva| nacāgo[']poḍhe gośabdasaṅketavidhāvanyonyāśrayadoṣaḥ| sāmānye tadvati vā saṅkete'pi taddoṣāvakāśāt| na hi sāmānyaṁ nāma sāmānyamātramabhipretam turagepi gośabdasaṅketaprasaṅgāt| kintu gotvam| tāvatā ca sa eva doṣaḥ| gavāparijñāne gotvasāmānyāparijñānāt| gotvasāmānyāparijñane gośabdavācyāparijñānāt| tasmāt ekapiṇḍadarśanapūrvvako yaḥ sarvvavyaktisādhāraṇa iva bahiradhya sto vikalpabudhyākāraḥ, tatrāyaṁ gauriti saṅketakaraṇe netaretarāśrayadoṣaḥ| abhimate ca gośabdapravṛttāvagośabdena śeṣasyāpyabhidhāna mucitam| na cānyāpoḍhā nyāpohayorvvirodhoviśeṣyaviśeṣaṇakṣatirvvā; parasparavyavacchedābhāvāt, sāmānādhikaraṇyasadbhāvāt, bhūtalaghaṭābhāvavat| svābhāvena hi virodho na parābhāvenetyābālaprasiddhaṁ| eṣa panthāḥ śrughnamupatiṣṭhata ityatrāpyapoho gamyata eva; aprakṛta pathāntarāpekṣayā eṣa eva| śrughnapratyanīkāniṣṭasthānāpekṣayā śrughnameva| araṇyamārgavadvicchedābhāvādupatiṣṭhata eva| sārthadūtādivyavacchedena panthāeveti pratipadaṁ vyavacchedasya sulabhatvāt tasmādapohadharmmaṇo vidhirūpasya śabdādavagatiḥ; puṇḍarīkaśabdādiva śvetimaviśiṣṭasya padmasya| yadyevaṁ vidhireva śabdārthovaktumucitaḥ| kathamapoho gīyata iti cet ? uktamatrāpohaśabdenānyāpohaviśiṣṭo vidhirucyate; tatra vidhau pratīyamāne viśeṣaṇatayā tulyakālamanyāpohapratītiriti| na caivaṁ pratyakṣasyāpyapohaviṣayatvavyavasthā karttumucitā; tasya śābdapratyayasyeva vastuviṣayatve vivādābhāvāt| vidhiśabdena ca yathādhyavasāyamatadrūpa parāvṛtto bāhyorthobhimataḥ| yathāpratibhāsaṁ buḍdhyākāraśca; tatra vāhyorthodhyavasāyādeva śabdavācyo vyavasthāpyate| na svalakṣaṇaparisphūrttyā pratyakṣavaddeśakālāvasthāniyatapravyakta svalakṣaṇāsphuraṇāt| yacchāstraṁ||
śabdenāvyāpṛtākhyasya buddhvāvapratibhāsanāt|
arthasya dṛṣṭāviveti,
indriyaśabdasvabhāvopāyabhedāt ekasyaiva pratibhāsa bheda iti cet? atrāpyuktam|
jāto nāmāśrayonyānyaḥ cetasāntasya vastunaḥ|
ekasyaiva kuto rūpaṁ bhinnākārāvabhāsi tat||
na hi spaṣṭāspaṣṭe dve rūpe parasparaviruḍdhe ekasya vastunaḥ staḥ; yata ekenendriyabuḍdhau pratibhāsetānyena vikalpe, tathā sati vastuna eva bhedaprāpteḥ; na hi svarūpabhedādaparo vastubhedaḥ| na ca pratibhāsabhedādapara svarūpabhedaḥ; anyathā trailokyamekameva vastu syāt| dūrāsannadeśavarttinoḥ puruṣayoḥ ekatra śākhini spaṣṭāspaṣṭapratibhāsabhedepi na śākhibheda iti cet ? na brūmaḥ pratibhāsabhedobhinnavastu niyataḥ| kintu , ekaviṣayatvābhāvaniyata iti| tato yatrārthakriyābhedādisacivaḥ pratibhāsabhedaḥ tatra vastubhedaḥ, ghaṭavat| anyatra punarnniyame naikaviṣayatāṁ pariharatītyekapratibhāso bhrāntaḥ|
etena yadāha vācaspatiḥ; na ca śabdapratyakṣayovvastugocaratve pratyayābhedaḥ kāraṇabhedena pārokṣyāpārokṣyabhedopapatteriti| tannopayogi| parokṣapratyayasya vastugocaratvāsamarthanāt| parokṣatāśrayastu kāraṇabheda indriyagocaragrahaṇaviraheṇaiva kṛtārthaḥ| tanna śābde pratyaye svalakṣaṇam parisphurati kiñca svalakṣaṇātmani vastuni vācye sarvvātmanā pratipatteḥ, vidhiniṣedhayorayogaḥ| tasya hi sadbhāvestīti vyartha, nāstītyasamartham; asadbhāve nāstīti vyarthamastī tyasamartham| asti cāstyādipadaprayogaḥ| tasmāt śabdapratibhāsasya vāhyārthabhāvābhāvasādhāraṇyaṁ na tadviṣayatāṁ kṣamate|
yacca vācaspatinā jātimabdyaktivācyatāṁ svavācaiva prastu tyānanantarameva na ca śabdārthasya jāterbhāvābhāvasādhāraṇyaṁ nopapadyate; sā hi svarūpato nityāpi deśakālaviprakīrṇānekavyaktyāśrayatayā bhāvābhāvasādhāraṇībhavannastinā stisambandhayogyā; varttamānavyaktisambandhitā hi jāterastitā; atītānāgatavyaktisambandhitā ca nāstiteti sandigdhavyatirekitvādanaikāntikambhāvābhāvasādhāraṇyamanyathāsiḍvaṁ veti vilapitaṁ| tāvanna prakṛtakṣatiḥ| jātau bharaṁ nyasyatā svalakṣaṇāvācyatvasya svayaṁ svīkārāt| kiñca sarvvatra padārthasya svalakṣaṇasvarūpeṇaivāstitvādikaṁ cintyate| jātestu varttamānādivyaktisambandho stitvādikamiti tu bālapratāraṇam| evaṁ jātimavdhyaktivacane'pi doṣaḥ; vyakteścet pratītisiddhiḥ, jātiradhikā pratīyatām, mā vā, na tu vyaktipratītidoṣanmuktiḥ| ete na yaducyate kaumārilaiḥ| sabhāgatvādeva vastuno na sādhāraṇyadoṣaḥ| vṛkṣatvaṁ hyanirdvāritabhāvābhāvaṁ śabdādavagamyate| tayoranyatareṇa śabdāntarāvagatena sambadhyata iti| tadapyasaṅgatam; sāmānyasya nityasya pratipattāvanirdvāritabhāvābhāvatvāyogāt| yacceḍhaṁ na ca pratyakṣasyeva śabdānāṁ arthapratyāyanaprakāro yena taddṛṣṭa ivāstyādiśabdāpekṣā na syāt; vicitraśaktitvāt pramāṇānāmiti tadapyaindriyakaśābdapratibhāsayorekasvarūpagrāhitve bhinnāvabhāsadūṣaṇena dūṣitam vicitraśaktitvañca pramāṇānāṁ sākṣātkārādhyavasāyābhyāmapi caritārtham|
tato yadi pratyakṣārthapratipādanaṁ śābdena tadvadevāvabhāsaḥ syāt; abhavaṁśca na tadviṣayakhyāpanaṁ kṣamate| nanu vṛkṣaśabdena vṛkṣatvāṁśe codite sattvādyaṁśaniścayanārthamastyādipadaprayoga iti cet? niraṁśatvena pratyakṣasamadhigatasya svalakṣaṇasya ko'vakāśaḥ padāntareṇa; dharmmāntaravidhiniṣedhayoḥ pramāṇāntareṇa vā| pratyakṣe'pi pramāṇāntarāpekṣā dṛṣṭe ti cet ? bhavatu tasyāniścayātmatvāt anabhyastasvarūpaviṣaye; vikalpastu svayanniścayātmako yatra grāhī tatra kimapareṇa? asti ca śabdaliṅgāntarāpekṣā tato na vastu svarūpagrahaḥ| nanu bhinnā jātyādayo dharmmāḥ parasparaṁ dharmmiṇaśceti jātilakṣaṇaikadharmmadvāreṇa pratītepi śākhini dharmmāntaravattayā na pratītiriti kinna bhinnā bhidhānādhī no dharmāntarasya nīlacaloccaistaratvāderavavodhaḥ| tadetadasaṅgatam; akhaṇḍātmanaḥ svalakṣaṇasya pratyakṣe pratibhāsāt| dṛśyasya dharmmadharmmibhedasya pratyakṣapratikṣiptatvā danyathā sarvvaṁ sarvvatra syādityatiprasaṅgaḥ| kālpanikabhedāśrayastu dharmmadharmmivyavahāra iti prasādhitam śāstre; bhavatu vā paramārthiko dharmmadharmmibhedaḥ| tathāpyanayoḥ samavāyāde rdūṣitatvādupakāralakṣaṇaiva pratyāsattireṣitavyā| evañca yathendriyapratyāsattyā pratyakṣeṇa dharmmipratipattau sakalataddvarmmapratipattiḥ| tathā śabdaliṅgābhyāmapi vācyavācakādi sambandhapratibaddhābhyāṁ dharmmipratipattau niravaśeṣataḍvarmmapratipatti rbhavet; pratyāsattimātrasyāviśeṣāt|
yacca vācaspatiḥ; nacaikopādhinā sattve viśiṣṭe tasmin gṛhīte; upādhyanta raviśiṣṭatabgdrahaḥ| svabhāvoṁ hi dravyasya upādhibhirvviśiṣyate| natūpādhayo vā viśeṣyatvaṁ vā tasya svabhāva iti| tadapi plavata eva| nahyabhedādupādhyantaragrahaṇañcamāsañji tam| bhedaṁ puraskṛtyaivopakārakagrahaṇe upakāryyagrahaṇaprasañjanāt| na cāgnidhūmayoḥ kāryyakāraṇabhāva iva svabhāvata eva dharmmadharmmiṇoḥ pratiniyamakalpanamucitam| tayorapi pramāṇāsiddha tvāt| pramāṇasiddhe ca svabhāvopavarṇanamiti nyāyaḥ||
yaccātra nyāyabhūṣaṇena sūryyādigrahaṇe tadupakāryyāśeṣa vasturāśigrahaṇaprasañjanamuktam; tadabhiprāyānavagāhana phalam tathā hi tvanmate dharmmadharmmiṇorbhedaḥ upakāralakṣaṇaiva ca pratyāsattiḥ| tadopakārakagrahaṇe samānadeśasyaiva dharmmarūpasyaiva copakāryyasya grahaṇamāsañjitam| tat kathaṁ sūryyo pakāryyasya bhinnadeśasya dravyāntarasya vā dṛṣṭavyabhicārasya grahaṇaprasaṅgaḥ saṅgataḥ| tasmāt ekadharmmadvāreṇāpi vastusvarūpapratipattau sarvvātmapratīteḥ; kva śabdāntareṇa vidhiniṣedhāvakāśaḥ| asti ca, tasmānna svalakṣaṇasya śabdavikalpaliṅgapratibhāsitvamiti sthitam||
nāpi sāmānyam śābdapratyayapratibhāsi| saritaḥ pāre gāvaścarantīti gavādiśabdāt sāsrāśṛṅgalāṅgūlādayo'kṣarākāraparikaritāḥ sajātīyabhedāparāmarśanāt sampiṇḍitaprāyāḥ pratibhāsante| na ca tadeva sāmānyam|
varṇākṛtyakṣarākāraśrūnyaṅgotvaṁ hi kathyate|
tadeva ca sāsrāśṛṅgādimātramakhilavyaktāvatyantavilakṣaṇamapi svalakṣaṇenaikīkriyamāṇam sāmānyamityucyate| tādṛśasya vāhyasyāprāpte rbhrāntirevāsau keśapratibhāsavat| tasmādvāsanāvaśādduḍvereva tadātmanā vivarttoyamastu, asadeva vā tadrūpaṁ khyātu; vyaktaya eva vā sajātīyabhedatiraskāreṇānyathā bhāsantā manubhavavyavadhānāt; smṛtipramoṣo vabhidhīyatām; sarvvathā nirvviṣayaḥ khalvayaṁ sāmānyapratyayaḥ; kva sāmānyavārttā ? yat punaḥ sāmānyābhāve sāmānyapratyayasyākasmikatvamuktaṁ tadayuktam| yataḥ pūrvvapiṇḍadaṇḍadarśanasmaraṇasahakāriṇātiricyamānāviśeṣapratyayajanikā sāmagrī nirvviṣayaṁ sāmānyavikalpamutpādayati| tadevanna śābdapratyaye jātiḥ pratibhāti; nāpi pratyakṣe na cānumānato'pi siddhiḥ; adṛśyatve pratibaddhaliṅgādarśanāt| nāpīndriyavadasyāḥ siddhiḥ| jñānakāryyataḥ kādācitkasyaiva nimittāntarasya siddheḥ| yadāpi piṇḍāntare antarāle vā gobuddherabhāvaṁ darśayet; tadā śāvaleyādisakalagopiṇḍānāmevābhāvādabhāvo go buddherūpapadyamānaḥ kathamarthāntaramākṣipet ? gotvādeva gopiṇḍaḥ, anyathā turagopi gopiṇḍaḥ syāt| yadyevaṁ gopiṇḍādeva gotvamanyathā turagatvamapi gotvam syāt| tasmāt kāraṇaparamparāta eva gopiṇḍo gotvaṁ tu bhavatu mā vā| nanu sāmānyapratyayajananasāmarthyaṁ yadyekasmāt piṇḍādabhinnam; tadā vijātīyavyāvṛttaṁ piṇḍāntaramasamarthaṁ| atha bhinnaṁ tadā tadeva sāmānyam nāmni paraṁ vivāda iti cet ? abhinnaiva sā śaktiḥ prati vastu; yathātvekaḥ śaktasvabhāvo bhāvaḥ tatha anyopi bhavan kīdṛśandoṣamāvahati ? yathā bhavatāṁ jātirekāpi samānadhvaniprasavaheturanyāpi svarūpeṇaiva jātyantaranirapekṣā| tathāsmākaṁ vyaktirapi jātinirapekṣā svarūpeṇaiva bhinnā hetuḥ|
yattu trilocanaḥ| aśvatvagotvā dīnāṁ sāmānya viśeṣāṇāṁ svāśraye samavāyaḥ sāmānyam; sāmānya mityabhidhānapratyayayornimittamiti| yadyevaṁ vyaktiṣvapyayameva tathābhidhānapratyayaheturastu| kiṁ sāmānyasvīkāra pramādena|
na ca samavāyaḥ sambhavī||
iheti buddheḥ samavāyasiddhi-
riheti dhīśca dvayadarśane syāt|
na ca kvacittadviṣaye tvapekṣā
svakalpanāmātramatobhyupāyaḥ||
etena yeyaṁ pratyayānuvṛttiranuvṛttavastvanuyāyinī kathamatyantabhedinīsu vyaktiṣu vyāvṛttaviṣayapratyayabhāvānupātinīṣu bhavitumarhatītyuhāpravarttanamasya pratyākhyātam| jāṭiṣveva parasparavyāvṛttatayā vyaktīyamānāsvanuvṛttapratyayena vyabhicārāt| yat punaranena viparyyaye vādhakamuktam, abhidhānapratyayānuvṛttiḥ kutaścinnivṛttya kvacideva bhavantī nimittavatī| na cānyannimittamityādi|| tanna samyak| anuvṛttamantareṇāpi abhidhānapratyayānuvṛtteratadrūpaparāvṛttasvarūpaviśeṣāt avaśyaṁ svīkārasya sādhitatvāt| tasmāt,
tulya bhede yayā jā tiḥ pratyāsattyā prasarpati| kvacinnānyatra saivāstu śabdajñānanibandhanam|
yat punaratra nyāyabhūṣaṇenoktaṁ nahyevaṁ bhavati| yayā pratyāsattyā daṇḍasūtrādikaṁ prasarpati kvacinnānyatra saiva pratyāsattiḥ puruṣasphaṭikādiṣu daṇḍisūtritvādivyavahāranibandhanamastu kiṁ daṇḍasūtrādineti| tadasaṅgatam| daṇḍasūtrayohi puruṣasphaṭikapratyāsannayoḥ dṛṣṭayoḥ daṇḍisūtripratyayahetutvaṁ nāpalapyate| sāmānyantu svapne'pi na dṛṣṭam| tadyadīdaṁ parikalpanīyam tadā varam pratyāsattireva sāmānyapratyayahetuḥ parikalpyatām, kiṁ gurvyāparikalpanayetyabhiprāyā parijñānāt|
athedaṁ jātiprasādhakamanumānamabhidhīyate|
yadviśiṣṭajñānaṁ tadviśeṣaṇagrahaṇanāntarīyakam| yathā daṇḍijñānam| viśiṣṭajñānañcedaṁ gaurayamityarthataḥ kāryyahetuḥ| viśeṣaṇānubhavakāryyaṁ hi dṛṣṭānte viśiṣṭabuddhiḥ siḍveti| atrānuyogaḥ, viśiṣṭabuddherbhinnaviśeṣaṇagrahaṇanāntarīyakatvaṁ vā sādhyam; viśeṣaṇa mātrānubhavanāntarīyakatvaṁ vā| prathamapakṣe pakṣasya pratyakṣavādhāsādhanāvadhānamanavakāśayati| vastugrāhiṇaḥ pratyakṣasyo bhayapratibhāsābhāvāt| viśiṣṭabuddhitvañca sāmānyam| hetura naikāntikaḥ| bhinnaviśeṣaṇagrahaṇamantareṇāpi darśanāt| yathā svarūpavān ghaṭaḥ| gotvaṁ sāmānyamiti vā| dvitīyapakṣe tu siddhasādhanam| svarūpavān ghaṭa ityādivat gotvajātimā n piṇḍa iti parikalpitam bhedamupādāya viśeṣaṇaviśeṣyabhāvasyeṣṭatvādgovyāvṛttānubhavabhāvitvād gaurayamiti vyavahārasya| tadeva na sāmānyabuddhiḥ| vādhakaṁ ca sāmānyaguṇakarmmādyupā dhicakrasya, kevalavyaktigrāhakaṁ paṭupratyakṣam| dṛśyānupalambho vā prasiddhaḥ|
tadevaṁ vidhireva śabdārthaḥ| sa ca vāhyortho budhyākāraśca vivakṣitaḥ, tatra na budhyākārasya tattvataḥ sambṛttyā vā vidhiniṣedhau| svasambedanapratyakṣagamyatvāt| anadhyavasāyācca| nāpi tattvato vāhyasyāpi vidhiniṣedhau tasya śābde pratyaye'pratibhāsanāt| ataeva sarvvadharmmāṇāntattvato'nabhilāpyatvaṁ pratibhāsādhyavasāyābhāvāt tasmāt vāhyasyaiva sāmbṛtau vidhiniṣedhau| anyathā samvyavahārahāniprasaṅgāt| tadevaṁ|
nākārasya na vāhyasya tattvatovidhisādhanam|
vahireva hi saṁvṛttyā saṁvṛtyāpi tu nākṛteḥ||
etena yaḍvarmmottaraḥ|| āropitasya vāhyatvasya vidhiniṣedhāvityalaukikamanāgamamatārkikīyaṁ kathayati| tadapahastitam|
nanvadhyavasāye yadyadhyavaseyaṁ vastu na sphurati tadā tadadhyavasitamiti ko'rthaḥ ? apratibhāse'pi pravṛttiviṣayīkṛtamiti yo'rthaḥ| apratibhāsāviśeṣe viṣayāntaraparihāreṇa kathanniyataviṣayā pravṛttiriti cet ? ucyate; yadyapi viśvamagṛhītaṁ tathāpi vikalpasya niyatasāmagrīprasūtatvena niyatākāratayā niyataśaktitvāt niyatā eva jalādau pravṛttiḥ| dhūmasya parokṣāgnijñānajananavat|
niyataviṣayā hibhāvāḥ pramāṇapariniṣṭhitasvabhāvā na śaktisāṅkaryyaparyyanuyogabhājaḥ| tasmāt tadadhyavasāyitvamākāraviśeṣayogāt tatpravṛttijanakatvam| na ca sādṛśyādāropeṇa pravṛttiṁ brūmaḥ| yenākāre vāhyasya vāhye vā ākārasyāropadvāreṇa dūṣaṇāvakāśaḥ| kintarhi svavāsanāvipākavaśādupajāyamānaiva buḍvirapaśyantyapi vāhyaṁ vāhye vṛttimātano tīti viplutaiva| tadevamanyābhāvaviśiṣṭo vijātivyāvṛttortho vidhiḥ| sa eva cāpohaśabdavācyaḥ śabdānāmarthaḥ pravṛttinivṛttiviṣayaśceti sthitam||
atra prayogaḥ| yadvācakaṁ tatsarvvamadhyavasitātadrūpaparāvṛttavastumātragocaram| yatheha kūpe jalamiti vacanam| vācakañcedaṁ gavādiśabdarūpamiti svabhāvahetuḥ| nāyamasiḍvaḥ, pūrvoktena nyāyena pāramārthikavācyavācakabhāvasyābhāve'pi; adhyavasāyakṛtasya sarvvavyavahāribhiravaśyasvīkarttavyatvāt| anyathā sarvvavyavahārocchedaprasaṅgāt| nāpi viruddhaḥ sapakṣe bhāvāt| na cānaikāntikaḥ; tathāhi śabdānāmadhyavasitavijātivyāvṛttava stumātraviṣayatvamanicchadbhiḥ paraiḥ paramārthato
vācyaṁ svalakṣaṇamupādhirupādhiyogaḥ
sopādhirastu yadi vā kṛtirastu buddheḥ,
gatyantarābhāvāt| aviṣayatve ca vācakatvāyogāt| tatra|
ādyantayornna samayaḥ phalaśaktihāne-
rmadhyepyupādhivirahāttitayena yuktaḥ||
tadevaṁ vācyāntarasyābhāvāt| viṣayavattvalakṣaṇasya vyāpakasya nivṛttau vipakṣato nivarttamānam vācakatvamadhyavasitavāhyaviṣayatvena vyāpyata iti vyāptisiddhiḥ|
śabdaistāvanmukhyamākhyāyate'rtha
statrāpohastadguṇatvena gamyaḥ|
arthaścaiko 'dhyāsato bhāsato'nyaḥ
sthāpyo vācyastattvato naiva kaścit||
apohasiddhiḥ samāptā||
kṛtiriyammahāpaṇḍitaratnakīrttipādānām||
bhavatvapohe kṛtināmprapañco
[va] stusvarūpāsphuraṇantu marmma|
tatrādṛḍhe sarvvamayatnaśīrṇaṁ
dṛḍhe tu sausthyannanu tāvataiva||
sampūrṇarātripraharadvayena
kīrtterapoho likhitaḥ sukhena|
trailokyadattena parātmahetoḥ
[ya] tnādato'yaṁ parirakṣaṇīyaḥ||
Links:
[1] http://dsbc.uwest.edu/node/7654
[2] http://dsbc.uwest.edu/node/4854
DO NXB LIÊN PHẬT HỘI PHÁT HÀNH
Mua sách qua Amazon sẽ được gửi đến tận nhà - trên toàn nước Mỹ, Canada, Âu châu và Úc châu.
Quý vị đang truy cập từ IP 44.200.39.110 và chưa ghi danh hoặc đăng nhập trên máy tính này. Nếu là thành viên, quý vị chỉ cần đăng nhập một lần duy nhất trên thiết bị truy cập, bằng email và mật khẩu đã chọn.
Chúng tôi khuyến khích việc ghi danh thành viên ,để thuận tiện trong việc chia sẻ thông tin, chia sẻ kinh nghiệm sống giữa các thành viên, đồng thời quý vị cũng sẽ nhận được sự hỗ trợ kỹ thuật từ Ban Quản Trị trong quá trình sử dụng website này.
Việc ghi danh là hoàn toàn miễn phí và tự nguyện.
Ghi danh hoặc đăng nhập